Kā profesionāli novērtēt uzņēmumu?

Novērtējot uzņēmumu saskaņā ar ieņēmumu metodi, sāk ar produkta vai pakalpojuma realizācijas apjomu prognozēšanu. Lai to izdarītu, ir jāveic detalizēta nozares, konkurences un uzņēmuma analīze. Nākamais solis ir izdevumu prognozēšana, kuru veic pamatojoties uz vēsturiskiem rādītājiem un uz vadības plānotiem soļiem rentabilitātes paaugstināšanai. Apvienojot ieņēmumu un izdevumu prognozi ar aprēķiniem par nepieciešamiem kapitālieguldījumiem un apgrozāmā kapitāla ieguldījumiem, iegūst sagaidāmo naudas plūsmu no biznesa turpmākajos darbības gados.

Tā kā viens eiro pēc gada ir mazāk vērtīgs, nekā šodien, ir nepieciešams noteikt nākotnes naudas plūsmu tagadnes (diskontēto) vērtību, kas arī ir uzņēmuma vērtība. Kaut arī nākotnes ienākumu, izdevumu un ieguldījumu prognozēšana ir sarežģīts uzdevums, tieši ieņēmumu metode ļauj vislabāk ņemt vērā uzņēmuma unikālo situāciju un tā attīstības ieceres.

Izmantojot salīdzināmo uzņēmumu un darījumu metodi, lai noteiktu, cik vērts ir uzņēmums, analizē tirgus cenu līdzīgiem uzņēmumiem. Visbiežāk tie ir tās pašas nozares uzņēmumi. Izmantojot datus par darījumiem ar salīdzināmajiem uzņēmumiem un publisku kompāniju tirgus cenu biržās, aprēķina vidējos salīdzinošos rādītājus, kuri raksturo uzņēmumu vērtību atkarībā no tā peļņas, apgrozījuma un citiem datiem. Tā kā parasti nav iespējams atrast pilnīgi identiskus uzņēmumus, ir svarīgas zināšanas par korektu salīdzināmo uzņēmumu piemeklēšanu un pareizu pielāgojuma koeficientu izmantošanu.

Capitalia izstrādātais novērtējuma kalkulators izmanto salīdzinošo metodi uzņēmuma aptuvenas vērtības noteikšanai.

Šīs metodes pamatā ir aplēses par uzņēmumā īpašumā esošo aktīvu vērtību, ja tie būtu jārealizē šodien. Izmantojot šo metodi, nosaka, cik daudz naudas varētu iegūt par kompānijas bilancē esošiem aktīviem (tai skaitā pamatlīdzekļiem, debitoriem, krājumiem). No šīs summas atņem visas uzņēmuma saistības (banku kredītus, parādus piegādātajiem un citus), lai iegūtu uzņēmuma vērtību. Šī metode neņem vērā uzņēmuma nemateriālās vērtības, kas netiek atspoguļotas bilancē (piemēram, preču zīmes, kvalificēts personāls, unikālie produkti vai tehnoloģijas, klientu bāze).

Tāpēc aktīvu aizvietošanas metode galvenokārt tiek izmantota, novērtējot uzņēmumus likvidācijas gadījumā vai finanšu grūtībās, kad izdevīgāk ir pārdot uzņēmuma aktīvus, nekā turpināt saimniecisku darbību. Gan pareiza metožu izvēle, gan katras metodes pielietošanas nianses prasa gan zināšanas, gan ilgstošo pieredzi finanšu jomā.

Esmu biznesa īpašnieks. Kā lai palielinu sava biznesa vērtību?

Jau intuitīvi ir saprotams, ka rentabilitāte ir tieši saistīta ar uzņēmuma vērtību. Jo lielāka ir biznesa peļņa, jo vērtīgāks tas ir. Tomēr peļņa ir tikai daļa no atdeves uz investēto kapitālu formulas. Otra daļa ir investētais kapitāls. Ja no diviem uzņēmumiem ar vienādu apgrozījumu un peļņu vienam ir lielāki ieguldījumi pamatlīdzekļos un apgrozāmajā kapitālā, tas nozīmē, lai nodrošinātu tālāku izaugsmi, šim uzņēmumam vajadzēs piesaistīt lielāku kapitālu, nekā efektīvāk strādājošajam konkurentam. Praktiskais secinājums ir rūpīgi izvērtēt dažādu produktu un klientu grupu atdevi uz investīcijām, un koncentrēties uz tādiem biznesa segmentiem, kas nes lielāku peļņu uz katru latu, kas ir ieguldīts krājumos, debitoru parādos un pamatlīdzekļos.

Vēsturiska uzņēmuma peļņai biznesa vērtības noteikšanā ir nozīme tiktāl, cik tā var liecināt par nākotnes peļņas iespējām. Uzņēmuma vērtība ir atkarīga tikai no nākotnes naudas plūsmām. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka straujas attīstības nozarēs strādājošos uzņēmumus tirgus parasti novērtē daudz augstāk. Lai cik grūti to nebūtu atzīt uzņēmējam, kas darbojas stagnējošā vai sarūkošajā tirgū, reti kad izpildās plāns uzaudzēt pārdošanas apjomus uz konkurentu tirgus daļas rēķina vien. Daudz veiksmīgāk piepildās izaugsmes plāni, ja palienās kopēja tirgus ietilpība, vai uzņēmums ieiet jaunajos tirgus segmentos.

Galvenais faktors, kas nosaka kapitāla cenu, ir uzņēmuma riska pakāpe. Jo riskantāks ir uzņēmums, jo dārgāks ir uzņēmuma finansējums. Lielā mērā biznesa riska profilu nosaka apstākļi ārpus tā kontroles: valsts ekonomikas un biznesa nozares attīstības tendences. Tomēr uzņēmuma īpašniekam ir jākontrolē papildus risku uzņemšanos. Pie tādiem var pieskaitīt pārlieku atkarību no viena pircēja, piegādātāja avi cita sadarbības partnera, iesaistīšanos jaunos nepārbaudītos projektos, ka neveiksmes gadījumā var “pavilkt līdzi” visu uzņēmumu.